Pārstāvju palāta izmanto iedzīvotāju uztveri attiecībā pret sabiedrību, un tai ir 435 vietas. Katrs Pārstāvju palātas loceklis pārstāv konkrētu vēlēšanu apgabalu savā štatā un pilda divu gadu pilnvaru termiņu, kas nozīmē, ka viņi visi ir jāpārvēlē šajās vidusposma vēlēšanās.

Savukārt Senāts pārstāv apgabalu līdzsvaru un tajā ir 100 vietas. Visi 50 ASV štati neatkarīgi no to lieluma var ievēlēt divus senatorus, lai pārstāvētu savu štatu.

Vidustermiņa vēlēšanām nav nekāda sakara ar prezidentūru, taču to rezultāti ir saistīti ar prezidenta Baidena pārvaldības un ekonomisko programmu nākamajiem diviem gadiem.

 

Kāda ir pašreizējā vēlēšanu situācija?

ASV pastāv varas dalīšanas politiskā sistēma, kurā prezidenta galvenajām politikām ir nepieciešams Kongresa apstiprinājums. Tādējādi, ja pie varas esošā partija zaudē kontroli pār abām Kongresa palātām, prezidenta politika tiks nopietni kavēta.

Piemēram, demokrātiem pašlaik ir vairāk vietu nekā republikāņiem abās Kongresa palātās, taču starpība starp abām partijām ir tikai 12 vietas — abas Kongresa palātas pašlaik kontrolē demokrāti, lai gan starpība ir ļoti maza.

Un saskaņā ar jaunākajiem FiveThirtyEight datiem, Republikāņu partijas reitings tagad ir augstāks nekā Demokrātu partijas reitings; turklāt prezidenta Baidena pašreizējais reitings ir zemāks nekā gandrīz visiem ASV prezidentiem tajā pašā laika posmā.

46% cilvēku apgalvo, ka vēlēšanās viņi, visticamāk, atbalstīs republikāņus, bet 45,2% - demokrātus (FiveThirtyEight).

 

Tādējādi, ja pašreizējā valdošā partija šajās vidusposma vēlēšanās zaudēs kontroli pār Senātu vai Pārstāvju palātu, prezidenta Baidena politikas īstenošana saskarsies ar šķēršļiem; ja abas palātas zaudēs, prezidents, kurš vēlas iesniegt likumprojektu, varētu tikt ierobežots vai pat nonākt situācijā, kad zaudēs varu.

Ja politiku nevarēs veiksmīgi īstenot, tas arī nostādīs Baidenu un Demokrātu partiju neizdevīgā situācijā 2024. gada prezidenta vēlēšanās, tāpēc vidusposma vēlēšanas parasti tiek uzskatītas par nākamo prezidenta vēlēšanu "vēja virzienu".

 

Kādas ir sekas?

Saskaņā ar jaunu ABC aptauju, inflācija un ekonomika ir vēlētāju galvenās bažas pirms vidusposma vēlēšanām. Gandrīz puse amerikāņu šos divus jautājumus minēja kā vissvarīgākos, lemjot par to, kā balsot.

Daudzi uzskata, ka šo vidusposma vēlēšanu iznākums ietekmēs FED politikas virzienu, jo īpaši tāpēc, ka inflācijas kontrole šajā posmā ir viens no valdības svarīgākajiem sasniegumiem.

Jūnija dati liecina, ka ASV Federālo rezervju sistēmas agresīvā politika var palielināt Baidena reitingu, savukārt mērenā politika var pazemināt prezidenta reitingu.

Tādējādi, apvienojumā ar faktu, ka inflācija joprojām ir vēlētāju prātu priekšplānā, uzsvars uz cīņu pret inflāciju pirms vidusposma vēlēšanām, iespējams, nav “nepareizs”.

Un, saskaroties ar inflāciju, lai gan Baidena administrācija ir uzsvērusi, ka cīņa pret inflāciju ir galvenā prioritāte, tā, no otras puses, ir veikusi dažādus inflāciju veicinošus pasākumus.

Ja šie likumprojekti tiks pieņemti, tie, visticamāk, palielinās inflāciju, kas novedīs pie Federālo rezervju sistēmas turpmākas monetārās politikas pastiprināšanas.

 

Tas nozīmē, ka procentu likmes turpinās pieaugt, un FED likmju paaugstināšanas beigas būs augstākas.